Darbības mehānisms

Heksarelīns nodrošina stimulu endogēnai GH izdalīšanai, savukārt pilnais GH proteīns ir cita viela. Imbimbo un kolēģi, izmantojot placebo salīdzinājumus, pētīja pieaugošu GH atbildi, bet Ghigo un kolēģi salīdzināja atbildes pie dažādiem eksperimentāliem ceļiem un atsauces apstākļiem. Korbonits et al. (1995) pārbaudīja, vai naloksona, opioīdu receptoru blokators, maina atbildi. Šajā eksperimentā naloksons netraucēja GH stimulējošo efektu. Tika reģistrēti arī prolaktīna, kortizola un ACTH pieaugumi. Šie plašākie hormonu mērījumi nozīmē, ka novērotā GH atbilde nav jāapraksta kā pierādījums, ka savienojums darbojas tikai uz GH sekrēciju.

Pierādījumu stāvoklis

Imbimbo 1994. gada dubultaklais, placebo kontrolētais pieaugošas iedarbības pētījums ietvēra 12 pieaugušus vīriešu brīvprātīgos. Ghigo pētījums aplūkoja 12 veselus jaunus brīvprātīgos ar fizioloģiskā šķīduma un GHRH atsauces apstākļiem, salīdzinot dažādus pētījuma ceļus. Korbonits randomizētais dubultaklais eksperiments arī ietvēra 12 brīvprātīgos un bija veltīts hormonu atbildēm un opioīdu blokādei. Kopā šie darbi atbalsta eksperimentālu GH atbrīvošanas efektu, taču nemēra ilgstošus funkcionālus, atveseļošanās vai novecošanas iznākumus. Atsevišķs peptīdu farmakokinētikas darbs pētīja suņus, kas nevar sniegt cilvēkam piemērojamu eliminācijas konstanti. Interpretējot šos darbus, preparātam, ceļam, populācijai un mērītajai molekulai jāpaliek redzamiem. Mazie fizioloģiskie eksperimenti arī nenosaka nesaistīta preparāta kvalitāti vai klīnisko piemērotību.

Jautājumi par pētniecību

Vai heksarelīns ir augšanas hormona proteīna forma?

Nē. Tas ir īss sekretagoga peptīds, kas pētīts kā stimuls GH sekrēcijai. Stimulējošais peptīds un endokrīnās sistēmas izdalītais hormons ir atšķirīgas identitātes. To mērījumus un iedarbību nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem.

Vai šie eksperimenti parāda uzlabotu spēku vai atveseļošanos?

Atlasītie brīvprātīgo pētījumi pētīja hormonu atbildes. Funkcionālam vai atveseļošanās ieguvumam nepieciešams pētījums, kas paredzēts šī iznākuma mērīšanai piemērotā populācijā. Cirkulējošā GH pieaugums nevar aizstāt šādus pierādījumus.

Vai samazinoša GH atbilde mēra heksarelīna elimināciju?

Nē. GH koncentrācija pēc stimulācijas un paša heksarelīna koncentrācija ir atsevišķi mērījumi. Suņu peptīdu pētījums attiecas uz citu sugu. Ne cilvēka GH atbildes līkne, ne dzīvnieka vērtība nesniedz universālu cilvēka peptīda pussabrukšanas laiku.

Avoti

1. Imbimbo et al., Eur J Clin Pharmacol 1994DOI: 10.1007/BF00191904PMID: 7957536
2. Ghigo et al., J Clin Endocrinol Metab 1994DOI: 10.1210/jcem.78.3.8126144PMID: 8126144
3. Korbonits et al., Clin Endocrinol 1995DOI: 10.1111/j.1365-2265.1995.tb02045.xPMID: 7586608
4. Roumi et al., Peptides 1995, suņu peptīda farmakokinētikaDOI: 10.1016/0196-9781(95)02022-oPMID: 8545255

Darbības mehānisms

Heksarelīns nodrošina stimulu endogēnai GH izdalīšanai, savukārt pilnais GH proteīns ir cita viela. Imbimbo un kolēģi, izmantojot placebo salīdzinājumus, pētīja pieaugošu GH atbildi, bet Ghigo un kolēģi salīdzināja atbildes pie dažādiem eksperimentāliem ceļiem un atsauces apstākļiem. Korbonits et al. (1995) pārbaudīja, vai naloksona, opioīdu receptoru blokators, maina atbildi. Šajā eksperimentā naloksons netraucēja GH stimulējošo efektu. Tika reģistrēti arī prolaktīna, kortizola un ACTH pieaugumi. Šie plašākie hormonu mērījumi nozīmē, ka novērotā GH atbilde nav jāapraksta kā pierādījums, ka savienojums darbojas tikai uz GH sekrēciju.

Pierādījumu stāvoklis

Imbimbo 1994. gada dubultaklais, placebo kontrolētais pieaugošas iedarbības pētījums ietvēra 12 pieaugušus vīriešu brīvprātīgos. Ghigo pētījums aplūkoja 12 veselus jaunus brīvprātīgos ar fizioloģiskā šķīduma un GHRH atsauces apstākļiem, salīdzinot dažādus pētījuma ceļus. Korbonits randomizētais dubultaklais eksperiments arī ietvēra 12 brīvprātīgos un bija veltīts hormonu atbildēm un opioīdu blokādei. Kopā šie darbi atbalsta eksperimentālu GH atbrīvošanas efektu, taču nemēra ilgstošus funkcionālus, atveseļošanās vai novecošanas iznākumus. Atsevišķs peptīdu farmakokinētikas darbs pētīja suņus, kas nevar sniegt cilvēkam piemērojamu eliminācijas konstanti. Interpretējot šos darbus, preparātam, ceļam, populācijai un mērītajai molekulai jāpaliek redzamiem. Mazie fizioloģiskie eksperimenti arī nenosaka nesaistīta preparāta kvalitāti vai klīnisko piemērotību.

Jautājumi par pētniecību

Vai heksarelīns ir augšanas hormona proteīna forma?

Nē. Tas ir īss sekretagoga peptīds, kas pētīts kā stimuls GH sekrēcijai. Stimulējošais peptīds un endokrīnās sistēmas izdalītais hormons ir atšķirīgas identitātes. To mērījumus un iedarbību nevar uzskatīt par savstarpēji aizstājamiem.

Vai šie eksperimenti parāda uzlabotu spēku vai atveseļošanos?

Atlasītie brīvprātīgo pētījumi pētīja hormonu atbildes. Funkcionālam vai atveseļošanās ieguvumam nepieciešams pētījums, kas paredzēts šī iznākuma mērīšanai piemērotā populācijā. Cirkulējošā GH pieaugums nevar aizstāt šādus pierādījumus.

Vai samazinoša GH atbilde mēra heksarelīna elimināciju?

Nē. GH koncentrācija pēc stimulācijas un paša heksarelīna koncentrācija ir atsevišķi mērījumi. Suņu peptīdu pētījums attiecas uz citu sugu. Ne cilvēka GH atbildes līkne, ne dzīvnieka vērtība nesniedz universālu cilvēka peptīda pussabrukšanas laiku.

Avoti

1. Imbimbo et al., Eur J Clin Pharmacol 1994DOI: 10.1007/BF00191904PMID: 7957536
2. Ghigo et al., J Clin Endocrinol Metab 1994DOI: 10.1210/jcem.78.3.8126144PMID: 8126144
3. Korbonits et al., Clin Endocrinol 1995DOI: 10.1111/j.1365-2265.1995.tb02045.xPMID: 7586608
4. Roumi et al., Peptides 1995, suņu peptīda farmakokinētikaDOI: 10.1016/0196-9781(95)02022-oPMID: 8545255